Livio De Marki koka lietu pasaule.

Tas bija pirms vairākiem gadiem, kad mēs ar draudzeni tikuši studentu ekskursijas grupā bijām kārtējo reizi no tās noklīduši. Vakara tumsai iestājoties, mēs "nesāmies" pa krēslojošām Amsterdamas ielām ar karti vienā rokā un fotoaparātu otrā no Van Goga muzeja rozā kvartāla virzienā, aiz kura mūs vajadzēja gaidīt autobusam. Skatienam lēkājot no pretējās ielas puses ēku fasādēm uz šīs puses skatlogu noformējumiem ar acs kaktiņu pamanīju skatlogā dzeltenīgas ambientas gaismas apspīdētu čemodānu ar koksnes šķiedras tekstūru. Pēc trīs metriem es apstājies un noburkšķējis "pag, te kaut kas nav riktīgi," draudzenei par lielu nepatiku, devos atpakaļ. Sāku pētīt čemodānu. Izrādijās, ka tā virsma patiesi ir no koka, taču vērojot ilgāk ar izbrīnu konstatēju, ka arī parējās daļas ir no koka. Nespēju noticēt savām acīm, jo arī cimdi, kas stāvēja it kā nevērīgi nolikti uz čemodāna, izrādijās kokgriezums... un lietussargs, kas atstutēts tālāk arī! Un zābaki, un lietusmētelis, kas pakārts pie sienas! Virs tā gaisā karājās sakaltušas tulpes, bet pag.. tās taču arī no koka! Ātri nofotografējot skatlogu, kurā stāvēja plāksnīte ar uzrakstu LIVIO DE MARCHI un cerot, ka šī fotogrāfija reiz ļaus uzzināt par redzēto ko vairāk, mēs skrējām tālāk. Tikai pēc vairākiem gadiem, pārcilājot šīs ekskursijas fotogrāfijas, atminējos patīkamo pievakares pārsteigumu. Šodien vēlos ar tā "vaininieku" iepazīstināt arī jūs.

Livio De Marki ir dzimis Venēcijā. Pirmās amata prasmes apguvis Vittorio Biasotto darbnīcā Sant Croce kvartālā. Pēc Biasotto pieprasījuma pamet skolu, bet iestājas Venēcijas Accademia di Belle Arte vakara nodaļā, kur apgūst mākslu un zīmēšanu. 18 gadu vecumā De Marki nolemj iet savu ceļu un atver personīgo darbnīcu kādā vecas noliktavas pagrabstāvā.

Pēc kāda laika 1965. gadā tas savu darbnīcu pārvieto uz San Samuele, kur strādā līdz pat šim brīdim. Aptuveni 15 gadus De Marki kā vietēja mēroga meistars izgatavo ikdienas lietošanai paredzētas lietas. Tikai 1970. gadu vidū Livio De Marki pēc kādiem personīgas dabas pārdzīvojumiem pievēršas citāda rakstura daiļradei, kur viņa iekšējā spriedze materializējas dažādās figūrās, sejās un deformētās, mulsumu radošās maskās.

1980. gados top tie Livio De Marki darbi ar ko viņš kļūst zināms visai pasaulei un kas iezīmē viņa turpmākos mākslinieciskos meklējumus. Meistars savā ironiskajā veidā lielāku uzmanību veltī reālu objektu atveidei.

Meklējot informāciju par Livio De Marki internetā visbiežāk tā vārdu var sastapt saistībā ar koka Ferrari F50. Taču vēl pirms tās tapušas tādas mašīnas kā Jaguar 1937, Fiat Topolino A modelis, kas gan atšķirībā no pārējām nav paredzēts peldēšanai, Mercedes Seagull un VolksWagen Beetle. Kā stāstījis pats meistars, kādu dienu atrodoties kanālmalā, tam tikušas šļakatas no ātrgaitas motorlaivas radīta viļņa. Sašutumā De Marki izsaucies: "Te taču ir sliktāk nekā uz ceļa!" Pēc brīža radās ideja par koka mašīnu, turklāt, peldošo mašīnu pārvietošanās ātrums ir tāds kas nerada viļņus, piemēram, Ferrari F50, kas aprīkots ar vientakts 10 zirgspēku dīzeļmotoru, peld ar ātrumu 5km/h.

1990. gadā Itālijā, S.Anna – Tambre D`Alpago tapa pirmā no trīs viņa veidotajām Grāmatu mājām (Casa di Libri). Māja stāv uz betona pamatiem, kas veidoti aizvērtas grāmatas izskatā, tās jumtā ir "iesprausts" spalvaskāts – skurstenis, bet žogs ir veidots no milzu zīmuļiem. Gan ēkas ārpuse, gan iekšpuse liecina par savādu apsēstības veidu, kas pārņēmis kādu "grāmatu tārpu". Grāmatu māja guvusi atsaucību, pateicoties kam 1993. un 1994. gadā tapa vēl divas – viena Vācijā, Bergneištatē (Bergneustadt), bet otra Japānā, Izu pussalā, Costa del Sol pansijā. Liekas, meistaram māju radīšana ir varen gājusi pie sirds, jo viņš apņēmies tādas radīt vismaz 10.

Ir grūti pateikt, kādēļ cilvēkiem, pat neiedziļinoties darbu mākslinieciskajās kvalitātēs, varētu patikt reālu lietu koka aizvietotāji. Taču, ja jūs piekārsiet pie sienas viesistabā sieviešu apakšbiksītes, viesi jūs nosauks par perversu izvirtuli, bet ja šīs biksītes izrādīsies koka, tad jūs izpelnīsieties viesu sajūsmu. Tādas ir Livio de Marki darbu maģiskās spējas.

Lai veiktu šīs burvestības De Marki racionā ir ap 100 dažādu kokgriešanas kaltu un koka vāle ar atzīmi "1964". Šie instrumenti vienmēr ir uz meistara galda, vienmēr gatavi darbam. Ja kāds no kaltiem trūkst, darbs vairs nesokas tik veikli. Saviem darbiem viņš necenšas izmantot ļoti dārgus kokmateriālus. Parasti De Marki strādā ar ķirsi, riekstkoku, liepu vai priedi, kuru apdarē izmanto vasku. Jautāts par koku, De Marči atzīst, ka viņam patīk koks tā smaržas, saskanības un elastības dēļ. "Koks ir kā dzīva būtne," bilst meistars. Iedvesmas jaunam idejām tas smeļas tur pat Venēcijas kanālu krastos, bet par to kādi mākslinieki viņu vairāk iedvesmojuši De Marki garās runās neizplūst: "Es ļoti mīlu šķietami vienkāršu mākslu: Margrits, Dalī, Moranti..." Meistaram patīk eksperimentēt arī ar stiklu, kuru atraktīvā veidā izdodas kombinēt ar koka darbiem.

Rodot savas mākslas popularitāti pasaulē, Livio De Marki plūc laurus vēl joprojām un viņa veiksme ir izrādījusies tik iespaidīga, ka ja jūsu meistarība ļaus jums no koka izgriezt sieviešu krūšturi vai Ferrari F50, tad pastāv ļoti iela iespēja, ka tiksiet salīdzināts tieši ar Venēcijas jestro meistaru Livio De Marki.

Raksta tapšanā izmantota informācija no sekojošiem resursiem:

1. Livio De Marchi Virtual Museum
www.liviodemarchi.com iespējams iepazīties ar mākslinieka radošās darbības biogrāfiju, paskatīties darbus galerijā un paklausīties mūziku fonā.

2. The Internet Craftsmanship Museum
www.craftsmanshipmuseum.com/demarchi.htm resursā iespējams iepazīties arī ar citu interesantu, mazāk zināmu meistaru daiļradi

3. Galerie Lieve Hemel
www.lievehemel.nl galerijas, kurā pirmo reizi redzēju De Marki darbus, mājas lapa. Saite tiem automīļiem, kurus saista koka mašīnu tehniskie parametri. >>

4. Livio De Marchi: Signore veneziano, artista e un po' fanciullo.
Raksts itāļu valodā, kura labākā daļa ir intervija ar pašu Livio De Marki.

5. Livio de Marchi, Sculpteur sur Bois vénitien.
Raksts franču valodā, kurā bez šeit minētās informācijas varēsiet uzzināt, to ka viens koka lietussargs top aptuveni nedēļas laikā un, ka venēciešiem viss ir aptuveni, bet no sirds. Ja neprotat franču valodu, neraizējieties, tur ir daudz labu fotogrāfiju.

Rakstu sagatavojis: Viktors Kozers